Vai galvaskausa Arahnoidālas cistas ir bīstamas?

Опубликовано: 05 Апрель 2025
на канале: Brain and Spine Surgery Riga
209
9

https://neirokirurgi.lv/
Dr. Jānis Šlēziņš un Dr. Raimonds Mikijanskis
Kas ir arahnoidālas cistas?
Arahnoidālas cistas ir cieši saistītas ar smadzeņu apvalku uzbūvi. Smadzenes, gan galvas smadzenes, gan muguras smadzenes pārklāj 3 apvalki – visstuvāk smadzeņu virsmai ir asinsvadu apvalks (latīniski – pia mater), virs tā ir plīvurapvalks, jeb arahnoidālais apvalks (latīniski – arachnoidea) un visbeidzot pēdējais apvalks – cietais smadzeņu apvalks (latīniski – dura mater). Arahnoidālās cistas ir ar smadzeņu šķidrumu pildīti “maisiņi”, kuru sienas veido arahnoidālais apvalks.

Kādi ir to cēloņi?
Precīzs arahnoidālo cistu cēlonis nav zināms. Zinātnieki uzskata, ka vairuma arahnoidālo cistu iemesls ir attīstības traucējumi, kas rodas no neskaidra iemesla arahnoidālās membrānas sadalīšanās vai plīsuma dēļ.

Saskaņā ar medicīnisko literatūru, arahnoidālas cistas ir biežāk novērojamas bērniem, kuru vecākiem arī ir arahnoidālas cistas, kas norāda uz to, ka dažiem indivīdiem arahnoidālu cistu attīstībā var būt nozīmīga ģenētiska nosliece.

Dažos gadījumos arahnoidālās cistas izveidojas kombinācijā ar kādas no smadzeņu daļu nepietiekamu attīstību (hipoplāziju) – visbiežāk deniņu daivai attīstoties nepilnīgi, un pilnībā neaizpildot visu galvaskausa iekšpuses telpu, smadzeņu neaizpildītajā vietā izveidojas “tukšums” – arahnoidāla cista.

Taču pastāv arī pretēja situācija, kad smadzeņu daivas pilnvērtīgu attīstību traucē esoša arahnoidāla cista, kas rada spiedienu uz smadzenēm. Jāsaka gan, ka medicīnas zinātnei joprojām nav pilnībā skaidri minēto izmaiņu iemesli.

Kuriem cilvēkiem biežāk rodas cistas?
Arahnoidālas cistas biežāk ir vērojamas vīriešiem kā sievietēm. Šīs cistas var tikt konstatētas jebkurā vecumā, un ir sastopamas visu rašu pārstāvjiem visās ģeogrāfiskajās lokalizācijās. Tās ir visizplatītākais intrakraniālo cistu veids. Tā kā daudziem arahnoidālo cistu gadījumiem nav simptomu, un tās neizraisa sūdzības, ir grūti precīzi noteikt šīs parādības izplatību vispārējā populācijā.

Kādās galvaskausa vietās var attīstīties arahnoidālas cistas?
Arahnoidālas cistas galvaskausā visbiežāk lokalizējas tā saucamajā vidējā galvaskausa bedrē (vietā, kur atrodas deniņdaivas), tad biežuma ziņā seko tā saucamais suprasellārais apvidus (netālu no trešā smadzeņu vēderiņa) un galvaskausa mugurējā bedre (vieta, kur normāli lokalizējas smadzenītes, smadzeņu tilts un iegarenās smadzenes).

Arahnoidālas cistas tiek klasificētas atbilstoši to atrašanās vietai, piemēram, arahnoidāla cista labā deniņa apvidū vai arahnoidāla cista labās puses galvaskausa vidējā bedrē.

Kādus traucējumus un simptomus var radīt arahnoidālas cistas?
Lielā daļā gadījumu arahnoidālas cistas ir iedzimtas un neizraisa simptomus (ir asimptomātiskas), jo tās nerada paaugstinātu spiedienu galvaskausa iekšpusē (vai nu tās ir ļoti mazas, vai arī simptomus nerada, jo tājās nav paaugstināts spiediens). Līdz ar to pacients par cistas eksistenci uzzin tikai tādā situācijā, kad izmeklējums galvas smadzenēm tiek izdarīts kāda cita iemesla dēļ.

Tā kā arahnoidālas cistas sieniņā var būt nelieli asinvadi, galvas traumas gadījumā šie asinsvadi var plīst un radīt asinsizplūdumu gan uz smadzenēm, gan uz cistas iekšpusi. Tādējādi pacientiem ar asimptomātiskām arahnoidālām cistām ir paaugstināts risks galvas traumas gadījumā iegūt nozīmīgus asinsizplūdumus galvaskausa iekšpusē. Izveidojoties nozīmīgam asinsizplūdumam uz smadzenēm vai uz cistas iekšpusi, dažkārt pacientam var būt nepieciešama neatliekama/steidzama operācija – asinsizplūduma un cistas izņemšana.

Retākos gadījumos, kad cista ir liela izmēra un/vai rada spiedienu uz apkārtesošajām smadzeņu struktūrām, arahnoidāla cista var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu reiboni, epilepsijas lēkmes, smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumus (hidrocefāliju) kā arī specifiskus simptomus atkarībā no konkrētās smadzeņu struktūras, ko cista nospiež (attīstības aizkavēšanās, uzvedības izmaiņas, nespēja kontrolēt brīvprātīgas kustības – ataksija, līdzsvara traucējumus). Zināmi arī gadījumi, kad cista izraisa vājumu vai paralīzi vienā ķermeņa pusē (hemiparēzi).

Bērnu vecumā, paaugstināta spiediena galvaskausa iekšpusē (intrakraniālā spiediena) rezultātā var izveidoties arī dažādas galvaskausa anomālijas, kā arī izmēros palielināta galva (makrocefālija).